"Viensētniece" nozīmē sieviete, kas dzīvo viensētā — attālā, nošķirtā vietā, parasti viena vai ar ļoti ierobežotu cilvēku skaitu. Tas var būt gan faktisks dzīvesveids, gan simbols vientulībai, patstāvībai vai attālināšanās no sabiedrības.
Piemēri:
1. Faktiska lietojumā:
Pēc pensionēšanās viņa kļuva par viensētnieci meža mājiņā pie ezera.
(Apraksta sievieti, kas faktiski dzīvo attālā vietā.)
2. Metaforiski/par spīti:
Kaut arī dzīvo pilsētā, viņa jūtas kā viensētniece — neiesaistās sabiedrības dzīvē.
(Lietots kā attēls psiholoģiskai vai sociālai nošķirtībai.)
3. Literatūrā/vēsturē:
Tā bija slavena viensētniece, kas mežā vāca garšaugus un dziedāja senas tautas dziesmas.
(Var apzīmēt personas tipu ar specifisku dzīvesveidu vai amatu.)
Sinonīmi:
- Atraitne (kontekstā, ja dzīvo viena)
- Vientuļniece (biežāk emocionālā nozīmē)
- Atšķirtībā no "viensētnieks" — vīriešu dzimtes analogs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.