vienatnība
"Vienatnība" nozīmē:
Pārbaudītā atsevišķība — cilvēka stāvoklis, kad viņš atrodas fiziski vai emocionāli atdalīts no citiem, bieži vien ar izjūtu par vientulību vai ar apzinātu vēlmi būt vienam.
Īsi sakot:
Tas var būt gan negatīvs (izolācija, izraidījums no sabiedrības), gan pozitīvs (apzināta atpūta, iekšēja koncentrācija, radošums).
Piemēri lietojumam:
1. Kā vientulība:
Pēc darba viņš atgriezās tukšajā dzīvoklī un izjuta vienatnības smagumu.
Ilgstoša vienatnība var novest pie depresijas.
2. Kā apzināta atsevišķība (neitrāla/pozitīva):
Viņš meklēja vienatnību, lai padomātu par svarīgiem lēmumiem.
Meža vienatnībā viņa atrada mieru.
Radošs process prasa vienatnību.
3. Kā izolācija (vides vai sociāla):
Kalnu vienatnība bija pārsteidzoša, bet arī nedaudz biedējoša.
Vecāka gadagājuma cilvēki bieži cieš no sociālās vienatnības.
Skaidrojoša atsauce:
Atšķirībā no "vientulības" (ko vairāk saista ar emocionālu trūkumu), "vienatnība" biežāk apzīmē faktisko atsevišķību, kas var būt gan izvēlēta, gan piespiesta. Tomēr ikdienā šie vārdi dažkārt tiek lietoti pārklājoties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.