vidišķība
"Vidišķība" nozīmē vientulība, vientulības sajūta vai izolētība. Tas ir literārs vai dzejisks termins, kas biežāk sastopams latviešu dzejā un klasiskajā literatūrā, lai aprakstītu dziļu vientulības vai atstumtības psiholoķisko stāvokli.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Meža klusumā viņš juta dziļu vidišķību, it kā pasaule būtu aizmirsusi viņa esamību."
(Raksturīgs romantiskajā vai simbolistiskajā dzejā, lai izteiktu dvēseles vientulību.)
2. Prozā:
"Pēc draugu aiziešanas viņā iesēdās vidišķība, kuru nevarēja izkliedēt pat skaņas no pilsētas."
(Lietots, lai aprakstītu emocionālo izolāciju vai garīgu vientulību.)
Papildinformācija:
Vārds cēlies no "vietas" (vientuļas vietas) un "vietisks" (attiecīgs uz konkrētu vietu), bet literārajā lietojumā tas ir saistīts ar vientulības jēdzienu. Mūsdienu sarunvalodā reti lietots, biežāk tiek aizstāts ar "vientulība" vai "izolācija".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.