"Vējamāte" ir latviešu tautas ticējumos un folklorā sastopams mitoloģisks tēls — vēja māte jeb vēja valdniece. Tā ir personificēta būtne, kas valda pār vējiem, vētras un laikapstākļiem. Bieži tiek attēlota kā veclaipa sieviete, kas dzīvo tālās vietās (piemēram, kalnos, jūras malā vai debesīs) un kontrolē vēju, vai nu palaižot to brīvi, vai ieslodzot maisos.
Īss skaidrojums:
Vējamāte ir folklora būtne, kas valda pār vējiem.
Piemēri lietojumā:
1. Tautas teicienos/ticējumos:
"Ja koki lūst, tad Vējamāte dusmojas."
"Vējamāte atvēra savus vēju maisus, un sākās vētra."
2. Dzejā/dainās:
"Vējamāte, vēja māte, / Noliec vēju zema, / Lai varētu jūrnieki / Braukt mierīgi jūrā."
(Piemērs no latviešu folkloras — lūgšana Vējamātei mierināt vētras.)
3. Mūsdienu lietojumā (metaforiski):
"Šodien it kā Vējamāte izlaista visus vējus brīvībā!"
(Runājot par stipru vēju/vētru.)
Papildus informācija:
- Vējamātei ir radniecīgi tēdi kā Lietusmāte (valda pār lietu) un Sniegamāte.
- Ticējums par vēja valdnieci sastopams arī citās kultūrās (piemēram, skandināvu mitoloģijā).
- Latviešu pasakās vējamāte var būt gan labvēlīga, gan bīstama – viņa palīdz varoņiem, dodot burvīgus priekšmetus (piemēram, vēja mezglu), vai arī rada šķēršļus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.