veidulis
"Veidulis" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds no "veids", kas nozīmē:
Nozīme:
Mazs, vājš, neizteikts veids; niansē, ēnā, aizmirsī vai atspulgs — bieži lietots, lai apzīmētu kaut ko ļoti nenozīmīgu, gandrīz nemanāmu vai tikai nedaudz parādītu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā / gaismā:
"Saules staros uz sienas parādījās lapu veidulis."
(t.i., lapu ēna vai atspulgs)
2. Izskaņā / atmīnā:
"Viņā balsī dzirdējās tikai bailu veidulis."
(nedaudz bailes)
3. Mākslā / tēlainībā:
"Viņa sejā bija kā smaida veidulis."
(gandrīz nemanāms smaids)
Sinonīmi (atkarībā no konteksta):
ēna, niansē, pieskaņa, atspulgs, mazums, aizmirsī.
Vārds "veidulis" bieži sastopams dzejā un literārajos tekstos, lai radītu smalku, maigu vai mazinošu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.