"Vecpuisiskums" latviešu valodā nozīmē vecpuiša dzīvesveidu, raksturu vai uzvedību — tas ir, cilvēka (parasti vīrieša) dzīvošana bez laulības, bieži ar pašapziņu, neatkarību un dažkārt ar nelielu viņa vecumam neatbilstošu uzvedību.
Īsumā:
- Dzīvošana kā vecpuišam (nelaulāts, brīvs, pašpietiekams).
- Uzvedība, kas var būt vieglprātīga, neatkarīga vai ar noteiktu ieradumiem, kas asociējas ar vienu cilvēku.
Piemēri lietojumā:
1. Pēc 40 gadu vecuma viņš joprojām izjuta zināmu vecpuisiskumu — brīvību doties ceļojumos bez saistībām.
2. Viņa vecpuisiskums izpaudās mazajās lietās: vienmērīga dzīvokļa haoss un vēlme pavadīt vakarus ar draugiem.
Vārds nereti lietots ar vieglu humoristisku vai saprotošu nokrāsu, ne vienmēr negatīvi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.