"Vecīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē vecuma īpašību — būt vecam, senāku gadu skaitu vai ilgu pastāvēšanas laiku. Lieto, runājot par cilvēkiem, priekšmetiem, paradumiem u.c., uzsverot to novecojušo, seno raksturu.
Piemēri:
1. Par cilvēku:
Viņa sejā bija redzama nedzīves noguruma, bet gudrības piepildīta vecīguma pazīme.
(Uzsvērts vecums ar pieredzi).
2. Par priekšmetu/parādību:
Šīs grāmatas vecīgums bija acīmredzams — lapas dzeltenas, un vāki gandrīz saplaisājuši.
(Fiziska novecošanās).
3. Allegoriski:
Šīs tradīcijas vecīgums mūsdienās dažiem šķiet jau anachronisms.
(Senā parauga vai idejas novecošanās).
Sinonīmi:
vecums, senums, nokalpojis laiks (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.