vāvulīgs

"Vāvulīgs" nozīme:
Apzīmē cilvēku, kas ir pārlieku runīgs, pļāpīgs, valodīgs, bieži vien stāstot lieku, nevajadzīgu informāciju vai nepārtraukti runājot par sīkumiem. Tas var būt arī nelabvēlīgs vārds, kas norāda uz trūkumu kodolīgumā vai uzmākšanos.

Piemēri lietojumā:

1. Sarunvalodā:
"Viņš ir tik vāvulīgs, ka stāstījis par ceļu uz veikalu pilnas stundas!"
"Neesi tik vāvulīgs – sakīsi galveno!"

2. Rakstveidā (piemēram, aprakstā):
"Vecākā kaimiņiene bija vāvulīga sieviete, kas zināja visas apkārtējās ģimenes noslēpumus."
"Tās vāvulīgās paskaidrojumus neviens vairs neklausījās."

Sinonīmi: pļāpīgs, runīgs, valodīgs, mutīgs, pļāpas.
Antonīmi: kluss, kodolīgs, īss, lakonisks.

Vārds cēlies no latviešu valodas dialektismiem (piemēram, no lietuviešu "vabalas" — "tārps", bet nozīme attīstījusies metaforiski). Mūsdienās lietots gan humoristiskā, gan nelabvēlīgā kontekstā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Vāvulīgs" nozīme: Apzīmē cilvēku, kas ir pārlieku runīgs, pļāpīgs, valodīgs, bieži vien stāstot lieku, nevajadzīgu informāciju vai nepārtraukti runājot par sīkumiem. Tas var būt arī nelabvēlīgs vārds, kas norāda uz trūkumu kodolīgumā vai uzmākšanos. Piemēri lietojumā: 1. Sarunvalodā: "Viņš ir tik vāvulīgs, ka stāstījis par ceļu uz veikalu pilnas stundas!" "Neesi tik vāvulīgs – sakīsi galveno!" 2. Rakstveidā (piemēram, aprakstā): "Vecākā kaimiņiene bija vāvulīga sieviete, kas zināja visas apkārtējās ģimenes noslēpumus." "Tās vāvulīgās paskaidrojumus neviens vairs neklausījās." Sinonīmi: pļāpīgs, runīgs, valodīgs, mutīgs, pļāpas. Antonīmi: kluss, kodolīgs, īss, lakonisks. Vārds cēlies no latviešu valodas dialektismiem (piemēram, no lietuviešu "vabalas" — "tārps", bet nozīme attīstījusies metaforiski). Mūsdienās lietots gan humoristiskā, gan nelabvēlīgā kontekstā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.