"Vagabunds" nozīme:
Tas ir cilvēks, kurš klejo apkārt bez pastāvīga dzīvesvieta vai darba, bieži vien dzīvojot no rokas mutē un nepiedaloties sabiedrības pastāvīgajā dzīvē. Vārds nereti nes negatīvu nokrāsu — tas var apzīmēt klaidoni, bezpajumtnieku vai bezdarbnieku, kurš izvairās no atbildības.
Piemēri:
1. Mūsdienu kontekstā:
Pēc zaudējuma uzņēmumā viņš kļuva par īstu vagabundu — dzīvoja no pilsētas pilsētā, pārtika no pagaidu darbiem.
2. Literatūrā/vēsturē:
Viduslaiku laikos vagabundi bieži tika uzskatīti par bīstamiem un sodīti par klejošanu bez atļaujas.
3. Pārnestā nozīmē (humoristiski vai metaforiski):
Mans kaķis ir mazs vagabunds — visu dienu klaiņo pa kaimiņu pagalmiem un atgriežas tikai paēst.
Sinonīmi: klejotājs, klaidonis, bezpajumtnieks (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.