ūdensmeita
"Ūdensmeita" nozīme:
Tas ir latviešu tautas ticējumos un folklorā sastopams mitoloģisks būtnes apzīmējums, kas apvieno ūdens elementu ar sievišķu būtni. Ūdensmeita dzīvo ūdenī (ezerā, upē, purvā) un bieži tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete, kas var būt gan labvēlīga, gan bīstama cilvēkiem. Tā ir līdzīga citām eiropiešu mitoloģijās zināmām ūdens būtnēm (piemēram, niksām, undīnēm).
Piemēri lietojumā:
1. Tautas teikās:
"Vecāki brīdināja, ka pie ezera vakaros nedrīkstot klīst, jo tur dzīvo ūdensmeita, kas var aizvilkt zem ūdens."
2. Mūsdienu literatūrā/diskursā:
"Rakstnieks savā stāstā aprakstīja noslēpumaino ūdensmeitu, kas apsolījis izpildīt vienu vēlēšanos, ja viņš atdos viņai savu zelta gredzenu."
3. Alegoriskā nozīmē:
"Viņas skaistums bija kā ūdensmeitas – valbinošs, bet auksts un nepiederošs šim pasaulē."
Saistītie jēdzieni:
- Ūdensvīrs – vīriešu dzimuma ūdens būtne latviešu folklorā.
- Lāču meita – cita mitoloģiska būtne, kas saistīta ar mežu.
- Niksa – līdzīga būtne vācu/baltu folklorā.
Ūdensmeita latviešu folklorā bieži simbolizē dabas neparedzamību un mijiedarbību starp cilvēku un videi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.