"Ūdenslīnija" nozīme:
Tā ir robeža starp sauszemi un ūdeni – līnija, kurā jūras, ezera vai upes virsma saskaras ar krastu. Tā var būt gan dabiska (piemēram, jūras krasta līnija), gan mākslīga (piemēram, dīķa malas līnija).
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Pēc vētras ūdenslīnija pacēlās par pusmetru, appludinot piekrastes ceļu."
"Putni pulcējās gar ezeram ūdenslīniju, meklējot barību."
2. Tehnikā/plānošanā:
"Būvprojektā precīzi jānorāda ūdenslīnija, lai aprēķinātu piestātnes dziļumu."
"Kuģa korpusa krāsošana tiek veikta līdz ūdenslīnijai."
3. Pārnestā nozīmē:
"Uzņēmuma bilancē ūdenslīnija parāda, cik lielas ir tā parādsaistības." (retāk lietots, bet iespējams kontekstā par finanšu "waterline" – robežstāvokli).
Īsāk:
Ūdenslīnija = krasta malas līnija, kur beidzas ūdens un sākas sauszeme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.