ūdenscaurlaidība
"Ūdenscaurlaidība" nozīmē materiāla vai virsmas spēju caurlaist ūdeni (šķidrumam iekļūt cauri). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu materiālus, kas neaizsargā pret mitruma iekļūšanu.
Īsumā:
Tas ir pretējs jēdzienam "ūdensnecaurlaidība" (mitruma necaurlaidība). Augsta ūdenscaurlaidība nozīmē, ka materiāls labi laiž ūdeni cauri.
Piemēri:
1. Augsne ar augstu ūdenscaurlaidību (piemēram, smiltis) ātri uzsūc lietus ūdeni, bet ar zemu (piemēram, māls) veicina peļķu veidošanos.
2. Ķieģeļu siena bez hidroizolācijas var būt ūdenscaurlaidīga – mitrums iekļūst caur porām.
3. Lietussargs ar bojājumiem kļūst ūdenscaurlaidīgs – lietus lāses iekļūst caur caurumiem.
Lietojums:
Terminu bieži izmanto būvniecībā, lauksaimniecībā, tekstilrūpniecībā un materiālu zinātnē, lai novērtētu aizsardzību pret ūdeni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.