uzstājība
"Uzstājība" nozīmē neatlaidību, neatkāpību, spēju neatteikties no mērķa vai viedokļa, bieži vien ar piespiešanas nokrāsu.
Īsumā: Tas ir negatīvāks termins nekā "izturība" vai "mērķtiecība", un bieži norāda uz pārlieku uzmācīgu, neatlaidīgu rīcību.
Piemēri:
1. Pārliecināšanā:
"Viņa uzstājība, lai es mainītu plānus, kļuva aizkaitinoša."
2. Darba situācijā:
"Pārdevēja uzstājība pēc papildu pirkuma lika klientam justies neomulīgi."
3. Ikdienas sarunā:
"Ar savu uzstājību viņš beidzot panāca, ka visi piekrita viņa ierosinātajam ceļojumam."
Sinonīmi: neatlaidība, piespiešanās, uzmācība.
Pretstats: pakļaušanās, piekāpība, vienaldzība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.