uzmākoņa

"Uzmākoņa" ir sieviešu dzimtes lietvārds latviešu valodā, kas apzīmē uzmācīgu, uzmākšanās veidu — tas ir, kādu, kas bieži un nepieklājīgi uzmācas, uzstāj, traucē vai piespiež kaut ko darīt. Šis vārds izsaka negatīvu piespiešanu vai nepatīkamu uzstāšanos.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Viņa pastāvīgā uzmākoņa par laulību beidzot mani nogurina."
(Šeit "uzmākoņa" nozīmē uzmācīgas uzstāšanās veidu/raksturu.)

2. Raksturojumā:
"Pārdevēja uzmākoņa veikalā lika man steidzīgi aiziet."
(Tas apraksta pārāk uzstājīgu, uzbāzīgu uzvedību.)

Sinonīmi: uzmācība, uzstāšanās, uzbāzība, piespiešana.
Antonīmi: diskrētums, takts, neuzbāzīgums.

Vārds "uzmākoņa" bieži lietots, lai raksturotu cilvēka uzvedību, kas rada diskomfortu vai spiedienu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzmākoņa" ir sieviešu dzimtes lietvārds latviešu valodā, kas apzīmē uzmācīgu, uzmākšanās veidu — tas ir, kādu, kas bieži un nepieklājīgi uzmācas, uzstāj, traucē vai piespiež kaut ko darīt. Šis vārds izsaka negatīvu piespiešanu vai nepatīkamu uzstāšanos. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņa pastāvīgā uzmākoņa par laulību beidzot mani nogurina." (Šeit "uzmākoņa" nozīmē uzmācīgas uzstāšanās veidu/raksturu.) 2. Raksturojumā: "Pārdevēja uzmākoņa veikalā lika man steidzīgi aiziet." (Tas apraksta pārāk uzstājīgu, uzbāzīgu uzvedību.) Sinonīmi: uzmācība, uzstāšanās, uzbāzība, piespiešana. Antonīmi: diskrētums, takts, neuzbāzīgums. Vārds "uzmākoņa" bieži lietots, lai raksturotu cilvēka uzvedību, kas rada diskomfortu vai spiedienu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.