uzcelsme

"Uzcelsme" latviešu valodā nozīme izcelsme, dzimtas vai ģimenes pirmsākumi, cilts — tas attiecas uz cilvēku vai dzimtas vēsturisko pamatu, piederību noteiktai sociālai, etniskai vai ģimenes grupai.

Īsi:
Tas ir cilvēka vai dzimtas saknes, pirmsākumi, piederība noteiktai grupai pēc dzimtas.

Piemēri:

1. Vēsturisks/valsts konteksts:
"Viņa uzcelsme bija no senas muižnieku dzimtas, kas minēta jau 16. gadsimtā."

2. Etnisks/kultūras konteksts:
"Lai arī dzīvoja ārzemēs, viņš lepojās ar savu latviešu uzcelsmi."

3. Dzimtas/simenes konteksts:
"Ģimenes albumā tika glabāti dokumenti, kas apliecināja viņu seno zemnieku uzcelsmi."

Sinonīmi: izcelsme, saknes, dzimta, cilts, raduraksti.
Lietojums: Biežāk literāros, vēsturiskos vai oficiālos tekstos, retāk ikdienas sarunvalodā (kur biežāk lieto "izcelsme").

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzcelsme" latviešu valodā nozīme izcelsme, dzimtas vai ģimenes pirmsākumi, cilts — tas attiecas uz cilvēku vai dzimtas vēsturisko pamatu, piederību noteiktai sociālai, etniskai vai ģimenes grupai. Īsi: Tas ir cilvēka vai dzimtas saknes, pirmsākumi, piederība noteiktai grupai pēc dzimtas. Piemēri: 1. Vēsturisks/valsts konteksts: "Viņa uzcelsme bija no senas muižnieku dzimtas, kas minēta jau 16. gadsimtā." 2. Etnisks/kultūras konteksts: "Lai arī dzīvoja ārzemēs, viņš lepojās ar savu latviešu uzcelsmi." 3. Dzimtas/simenes konteksts: "Ģimenes albumā tika glabāti dokumenti, kas apliecināja viņu seno zemnieku uzcelsmi." Sinonīmi: izcelsme, saknes, dzimta, cilts, raduraksti. Lietojums: Biežāk literāros, vēsturiskos vai oficiālos tekstos, retāk ikdienas sarunvalodā (kur biežāk lieto "izcelsme").
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.