uzbudināmība
"Uzbudināmība" nozīme:
Tas ir psiholoģisks un fizioloģisks stāvoklis, kad cilvēks ir viegli ierosināms, uztraukts, nervozs vai emocionāli nepastāvīgs. Var attiekties uz ātru reakciju uz stresu, izaicinājumiem vai pat nelieliem stimuliem.
Piemēri:
1. Pēc bezmiega
Pēc divu naktīgu maiņu viņš jutās lielā uzbudināmībā — katra mazā troksnis viņu satrauca.
2. Saspringtā situācijā
Pirms eksāmena studentiem bieži palielinās uzbudināmība, viņi kļūst nervozi un nekoncentrēti.
3. Bērnu vecumā
Pārmērīga uzbudināmība bērniem var izpausties kā agresivitāte vai asaras bez acīmredzama iemesla.
Saistītie jēdzieni: emocionāla nestabilitāte, nervozitāte, hiperaktivitāte, stresreakcija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.