utopija
"Utopija" nozīme īsumā:
Tā ir ideāla, bet nereāla vai neīstenojama sabiedrības, valsts vai dzīves kārtības ideja. Vārds bieži lietots, lai apzīmētu nereālistisku, pilnību vai harmoniju meklējumu, kas praksē nav sasniedzams.
Etymology:
Grieķu valodā: ou ("ne") + topos ("vieta") → "nevieta" vai "neeksistējoša vieta".
Pirmo reizi lietots Tomasa Mora grāmatā "Utopija" (1516), kur aprakstīta ideāla salu valsts.
Piemēri lietojumā:
1. Politiskā/vēsturiskā nozīme:
"Komunisma būvniecība PSRS tika pasludināta par utopiju, kas daudziem šķita neiespējama realitātē."
"Daži uzskata, ka pilnīga demokrātija bez kompromisiem ir utopija."
2. Sociāli/tehnoloģiski:
"Mūsdienu tehnoloģiju uzņēmumi bieži sola utopijas — piemēram, pilnīgi tīras enerģijas visiem pieejamību."
"Dzīvot sabiedrībā bez nevienlīdzības ir daudziem tikai skaista utopija."
3. Ironisks/negatīvs lietojums:
"Viņa plāns izveidot pilnīgi beznodokļu valsti ir tīra utopija."
"Miera pasaulē bez konfliktiem pagaidām paliek utopija."
Sinonīmi:
Fantāzija, nereāls sapnis, ilūzija, ideāls (bet neīstenojams) modelis.
Antonīmi:
Realitāte, iespējama sistēma, praktisks risinājums, dystopija (pretējs — slikti organizēta sabiedrība).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.