"Uradņiks" ir vēsturisks termins, kas latviešu valodā apzīmē krievu valsts ierēdni vai amatpersonu (īpaši Krievijas Impērijas laikā), kas pārvaldīja vai pārstāvēda varu Latvijā vai citās pakļautajās teritorijās. Vārds nereti nesa negatīvu nokrāsu, atspoguļojot iedzīvotāju nepatiku pret svešo birokrātiju un varu.
Īsumā:
Krievu amatpersona (vēsturiski), birokrāts, ierēdnis.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta beigās uradņiki stingri īstenoja krievu valsts politiku Latvijā, veicinot krievu valodas un kultūras dominanci."
2. Metaforisks lietojums (mūsdienās):
"Viņš uzvedas kā uradņiks — svarīgs un bezjūtīgs pret vajadzībām."
(Šeit vārds var tikt lietots, lai raksturotu birokrātisku, bezsirdīgu amatpersonu.)
Piezīme:
Termins vairs nav izplatīts ikdienas valodā, bet parādās vēstures aprakstos, literatūrā vai diskusijās par koloniālo pagātni. Tam ir cieša saistība ar vārdiem "urēdniks" (krievu: чиновник) un "urīds" (latviešu vēsturisks termins ierēdņiem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.