turpgaita
"Turpgaita" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo vai rīkojas neuzticami, negodīgi, zemā morālē vai sabiedrības malā — bieži vien ar negatīvu nokrāsu, norādot uz amorālu, bezkaunīgu vai samazinātu dzīvesveidu.
Īss skaidrojums:
Tas var nozīmēt bezprincipu cilvēku, krāpnieku, blēdi, bezkaunnieku vai moraliski degradējušos indivīdu.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē:
"Viņš vairs nebija tikai vienkāršs krāpnieks, bet īsts turpgaita, kas apmānīja pat savus tuvākos."
"Apkārtnē viņu sauca par turpgaitām — dzīvoja no nelietībām un blēdībām."
2. Pārnesenā nozīmē (morālam novērtējumam):
"Pēc nodevības viņš kļuva par pilnīgu turpgaitu savā aprindā."
"Tādas turpgaitas sabiedrībai nav vajadzīgas!"
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): blēdis, krāpnieks, bezkaunnieks, nelietis, sabiedrības atkritums.
Piezīme: Vārds ir diezgan spēcīgs un aizskaross, tāpēc to lieto galvenokārt emocionālā runā vai literatūrā, lai uzsvērtu morālo pazemošanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.