tu
"Tu" ir otrās personas vienskaitļa vietniekvārds latviešu valodā.
Tas norāda uz personu, ar kuru tieši runā (adresātu), un tiek lietots neformālā, tuviā vai draudzīgā saziņā.
Galvenās nozīmes:
1. Atsauce uz adresātu – lietotājs vēršas tieši pie sarunu biedra.
2. Izteikta tuvība/vienlīdzība – atšķirībā no oficiālā "Jūs", "tu" izsaka neformālu attiecību.
3. Personīgā saikne – bieži lietots ģimenē, starp draugiem, bērniem vai tuviniekiem.
Piemēri:
1. Vienkāršs apgrieziens:
"Tu esi mans labākais draugs."
(Runātājs vēršas tieši pie otras personas.)
2. Jautājums/vēlējums:
"Vai tu varētu man palīdzēt?"
(Neformāls lūgums draugam vai pazīstamajam.)
3. Ikdienas sarunā:
"Kur tu šodien biji?"
(Tuvs apgrieziens, piemēram, ģimenes lokā.)
4. Dzejas/tekstos:
"Tu zini, ka es tevi mīlu."
(Emocionāla tieša adresēšana.)
Svarīgi:
- "Tu" lieto, ja runā ar vienu personu, ar kuru saistīta neformāla attiecība.
- Oficiālās situācijās (ar svešiniekiem, darbā, iestādēs) biežāk lieto "Jūs".
- Latviešu valodā "tu" raksta ar mazo burtu (atšķirībā no vācu vai angļu valodas, kur dažkārt lieto lielo burtu).
Īsumā: "Tu" ir personisks, tiešs un neformāls veids, kā vērsties pie kāda, ar ko jūtaties tuvu vai vienlīdzīgi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.