"Trūkumcietēja" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē sievieti, kas cieš no kāda trūkuma — tas var būt fizisks, garīgs, materiāls vai sociāls trūkums.
Vārds biežāk lietots literatūrā un dzejā, nevis ikdienas sarunvalodā, un tam ir žēluma, līdzjūtības vai patētiskas nokrāsas.
Piemēri lietojumam:
1. Materiāls trūkums:
"Viņa bija vienkārša trūkumcietēja, dzīvoja nabadzībā, bet nekad nezaudēja cerību."
2. Garīgs vai emocionāls trūkums:
"Dzejā viņš attēloja sievieti kā vientuļu trūkumcietēju, kas ilgojas pēc mīlestības."
3. Klasiskā literatūrā (retāk):
"Vecā pasaulē daudzas sievietes bija trūkumcietējas — tās, kam trūka izglītības, brīvības vai iespēju."
Etimoloģija:
Vārds veidots no "trūkums" + "cietēja" (no darbības vārda "ciest"). Līdzīgas nozīmes vīriešu dzimtes analogs ir "trūkumcietējs", bet tas lietots vēl retāk.
Svarīgi:
Mūsdienās šis vārds var šķist mazliet novecojis vai pārāk literārs. Ikdienā parasti lieto konkrētākus aprakstus, piemēram: "viņa dzīvo nabadzībā", "viņai trūkst atbalsta", "viņa cieš no vientulības".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.