Trombocitopēnija ir medicīnisks termins, kas apzīmē trombocītu (asins plātnīšu) skaita samazinājumu asinīs. Trombocīti ir būtiski asins recēšanai, un to trūkums var izraisīt paaugstinātu asiņošanas risku.
Galvenās pazīmes:
- Trombocītu norma: aptuveni 150 000–450 000 uz mikrolitru asinīs.
- Trombocitopēnija parasti tiek diagnosticēta, ja skaits ir zem 150 000/µl.
- Smaga forma – zem 50 000/µl – var izraisīt spontānas zilumus vai asiņošanu.
Iespējamie cēloņi:
1. Samazināta ražošana (piem., kaulu smadzeņu slimības, vitamīna B12 trūkums).
2. Paātrināta trombocītu iznīcināšana (autoimūnas slimības, infekcijas).
3. Trombocītu uzkrāšanās palielinātā lienē (piem., ciroze).
Piemēri:
1. Imūnā trombocitopēnija (ITP) – autoimūnas slimība, kurā organisms iznīcina savus trombocītus.
Simptomi: vieglas zilumu rašanās, punktveida izsitumi uz ādas (petēhijas).
2. Ķīmijterapijas radīta trombocitopēnija – kaulu smadzenes nomākšana ārstēšanas laikā samazina trombocītu veidošanos.
Sekas: pacientam var būt nepieciešama trombocītu pārliešana pirms operācijas.
3. Heparīna izraisīta trombocitopēnija – reta blakusparādība pret recēšanu apturošiem zālēm.
Riska faktors: var izraisīt gan asiņošanu, gan trombu veidošanos.
Svarīgi: Trombocitopēnija nav diagnoze, bet gan simptoms, kas prasa cēloņa noskaidrošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.