Tribūns (latīņu: tribunus) sākotnēji bija dažādu amatniecību un militāro amatu nosaukums Senajā Romā. Vēsturiski vissvarīgākās nozīmes:
1. Tautas tribūns (tribunus plebis) – amatpersona, kas aizstāvēja plebeju (vienkāršo pilsoņu) intereses un tiesības. Viņiem bija tiesības ierosināt likumus un veto tiesības pret citu amatpersonu lēmumiem.
2. Militārais tribūns (tribunus militum) – augstākā ranga virsnieks leģionā.
Mūsdienās vārds lietots:
- Pārnestā nozīmē – cilvēks, kas enerģiski aizstāv kādu grupu, ideju vai sociālo taisnīgumu.
- Dažās valstīs – pašvaldību padomes priekšsēdētāja tituls (piemēram, Itālijā).
Piemēri:
1. Vēsturisks: "Gajs Gracs, kā tautas tribūns, centās īstenot zemes reformu plebeju labā."
2. Mūsdienu pārnestā nozīmē: "Viņš kļuva par darba ņēmēju tiesību tribūnu, cīnoties par labākiem darba apstākļiem."
3. Administratīvā nozīmē: "Romas pilsētas tribūns vadīja pašvaldības sēdi."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.