"Trejādība" ir teoloģisks termins, kas apzīmē vienu Dievu trīs personās — Tēvu, Dēlu (Jēzu Kristu) un Svēto Garu. Šī koncepcija ir centrāla kristīgajā ticībā, uzsverot, ka šīs trīs personas ir viena būtība, bet atšķirīgas savās personībās.
Piemēri lietojumam:
1. Teoloģijā:
"Kristīgā ticība pamatās uz trejādības mācību — Dieva vienotību trīs personās."
2. Mākslā/simbolikā:
"Daugās baznīcās freskās un ikonās attēlota trejādība, bieži simbolizēta ar trijstūri vai starojošu triju apvienotu formu."
3. Diskusijās par ticību:
"Trejādības izpratne var būt sarežģīta, jo tā apvieno gan vienotības, gan daudzveidības principus."
Īsumā: Trejādība ir kristīgā doktrīna par Dievu kā vienotu būtību trīs personās — Tēvs, Dēls, Svētais Gars.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.