totalitāte
"Totalitāte" nozīme:
Tā ir politiska sistēma vai ideoloģija, kurā valsts pilnībā kontrolē sabiedrības dzīves visas jomas (politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras), apspiežot opozīciju, ierobežojot brīvības un iekārtodot ciešu ideoloģisku kontroli. Totalitārās varas centrā ir viena partija, vadītājs (vadonis) un masu represijas.
Piemēri totalitārām sistēmām vēsturē:
1. Nacistiskā Vācija (1933–1945) — Ādolfa Hitlera režīms ar vienpartijas sistēmu, rasistisku ideoloģiju, masu propagandu un iedzīvātāju totalitāro kontrolu.
2. Padomju Savienība (īpaši Staļina laiks) — komunistiskā režīma kontrolēja ekonomiku, medijus, izglītību un izmantoja represijas, lai saglabātu varu.
3. Ziemeļkoreja (mūsdienās) — Kimu dinastijas režīms ar personības kulta, pilnīgu informācijas kontroli un iedzīvātāju izolāciju no ārpasaules.
Īss piemērs teikumā:
"Totalitāte bieži vien noved pie cilvēktiesību pārkāpumiem un sabiedrības brīvības izzušanas."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.