Toponīmija ir vietvārdu izcelsmes, nozīmes un izplatības pētīšanas zinātne. Tā ietilpst onomastikā (vārdu zinātnē) un pēta gan mūsdienu, gan vēsturisku vietvārdu (piemēram, pilsētu, upju, kalnu nosaukumu) cilmi un attīstību.
Piemēri:
1. Rīga – nosaukums, pēc vienas versijas, cēlies no lībiešu vārda "Rīgē", kas nozīmē "ieskauta vieta" (attiecībā uz Daugavas līci).
2. Daugava – vārds cēlies no baltu valodu saknes daug, kas nozīmē "daudz, liels" (t.i., "lielā upe").
3. Alpi – cēlies no latīņu "Alpes", iespējams saistīts ar vārdu "albus" ("balts") vai keltu "alp" ("kalns").
4. Ķīna – nosaukums cēlies no valdošās dinastijas "Cin" (Qin), kas valdīja 3. gs. p.m.ē., un caur persiešu, sanskrita un grieķu valodu nonācis Eiropā.
Toponīmija palīdz izprast vietu vēsturisko, ģeogrāfisko un kultūras kontekstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.