tiesībnespēja
"Tiesībnespēja" ir juridisks termins, kas nozīmē personas nespēju būt tiesību subjekts, t.i., nevar iegūt tiesības vai uzņemties saistības. Tā ir pilnīga tiesiskās darbības/spējas trūkšana.
Galvenās pazīmes:
- Persona nevar noslēgt likumiskas darījumus (piem., iegādāties māju, parakstīt līgumu).
- Parasti attiecas uz dibinājumiem (organizācijām), nevis fiziskām personām.
- Fiziskām personām tiesībnespēja var tikt piemērota kā sods (reti) vai būt pagaidu stāvoklis (piem., līdz juridiskās personas reģistrācijai).
Piemēri:
1. Dibinājums bez reģistrācijas
Ja divi partneri vēlas dibināt uzņēmumu, bet vēl nav reģistrējuši to juridiskas personas reģistrā, šis "topošais uzņēmums" ir tiesībnespējīgs. Tas nevar noslēgt līgumu par telpu īri vai saņemt kredītu.
2. Likvidēta organizācija
Pēc tiesiskas personas likvidācias pabeigšanas tā zaudē tiesībspēju. Ja kāds mēģina pārdot īpašumu "bijušā" uzņēmuma vārdā, darījums ir nederīgs.
3. Kā sods (retos gadījumos)
Tiesas var atzīt organizāciju par tiesībnespējīgu, ja tā pastāvīgi pārkāpj likumus (piem., organizēta noziedzīga darbība).
Atšķirība no "ierobežotas tiesībspējas":
Tiesībnespēja ir pilnīga tiesību trūkšana, bet "ierobežota tiesībspēja" (piem., bērniem, personām ar psihiskiem traucējumiem) nozīmē daļēju spēju rīkoties ar atbalstu (uzraudzību).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.