tiesība
Tiesība nozīmē:
1. Morālu vai sociālu normu pamatotība — kad kāda rīcība, prasība vai viedoklis ir taisnīgs, pamatots, atbilstošs likumam, tikumam vai loģikai.
Piemēri:
- "Viņam bija tiesība dusmoties pēc tik negodīga izturēšanās."
- "Skolotājai bija tiesība prasīt klusumu stundā."
2. Juridisks tiesību subjekts — likumiski garantēta iespēja kaut ko prasīt, darīt vai izvēlēties.
Piemēri:
- "Katram cilvēkam ir tiesība uz izglītību."
- "Darbiniekam ir tiesība atvaļinājumu."
3. Patiesības apstiprinājums — izteiciens, kas apstiprina, ka kaut kas ir pareizs vai patiess.
Piemēri:
- "Tiesība — šodien ir īsti auksts."
- "Tiesības tu domā — šis uzdevums patiešām ir grūts."
Atšķirība no "taisnība":
- Taisnība — abstrakts taisnīguma princips (piemēram, "cīnīties par taisnību").
- Tiesība — konkrēta pamatotība vai likumiska iespēja.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.