"Tēvišķība" ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē tēva rakstura īpašības, uzvedību vai pienākumu pildīšanu – rūpes, atbildību, aizsardzību, gādību un morālu atbalstu, kas saistīti ar tēva lomu.
Īsumā:
Tā ir tēvam raksturīga uzvedība un kvalitātes, kas izpaužas rūpēs par bērniem vai citiem cilvēkiem.
Piemēri lietojumā:
1. Ģimenes kontekstā:
"Viņa tēvišķība izpaudās mierīgajā pacietībā un bērnu atbalstā katrā brīdī."
(Rūpes un atbalsts kā tēva īpašība.)
2. Pārnesenā nozīmē (autoritāte/rūpes):
"Vecākais kolēģis uzrādīja patiesu tēvišķību, vadot jaunos darbiniekus ar gudriem padomiem."
(Aizbildniecība un gādība, līdzīgi tēva lomai.)
3. Rakstura īpašības aprakstā:
"Viņš ne tikai bija bērnu tēvs, bet arī visa ciemata tēvišķības simbols."
(Morāla autoritāte un aizsardzības sajūta.)
Sinonīmi: tēviskums, aizbildniecība, gādība, rūpes.
Antonīmi: bezatbildība, vienaldzība, tēva nepilnvērtība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.