tēvišķība

"Tēvišķība" ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē tēva rakstura īpašības, uzvedību vai pienākumu pildīšanu – rūpes, atbildību, aizsardzību, gādību un morālu atbalstu, kas saistīti ar tēva lomu.

Īsumā:
Tā ir tēvam raksturīga uzvedība un kvalitātes, kas izpaužas rūpēs par bērniem vai citiem cilvēkiem.

Piemēri lietojumā:

1. Ģimenes kontekstā:
"Viņa tēvišķība izpaudās mierīgajā pacietībā un bērnu atbalstā katrā brīdī."
(Rūpes un atbalsts kā tēva īpašība.)

2. Pārnesenā nozīmē (autoritāte/rūpes):
"Vecākais kolēģis uzrādīja patiesu tēvišķību, vadot jaunos darbiniekus ar gudriem padomiem."
(Aizbildniecība un gādība, līdzīgi tēva lomai.)

3. Rakstura īpašības aprakstā:
"Viņš ne tikai bija bērnu tēvs, bet arī visa ciemata tēvišķības simbols."
(Morāla autoritāte un aizsardzības sajūta.)

Sinonīmi: tēviskums, aizbildniecība, gādība, rūpes.
Antonīmi: bezatbildība, vienaldzība, tēva nepilnvērtība.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'teviskiba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa