"Teterkāposti" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams simbolisks izteiciens, kas apzīmē sapņus, ilūzijas vai neīstas cerības. Tas būtiskākā nozīmē atspoguļo kaut ko neķertu, tukšu, veltīgu — līdzīgi kā "pūķa zirgi" vai "mākoņu pilis".
Vārds radies no divām daļām:
- "teteris" (mājas putns, kas reizēm asociējas ar vieglprātību vai tukšu runu);
- "kāposti" (dārzenis).
Savienojums rada absurdu, fantastisku tēlu — kaut ko tikpat nereālu kā "tetera kāposti".
Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmā:
"Es audu teterkāpostus,
Vedu tītara zirgus."
(Dzejoļa panta nozīme: es daru niekus, tukšas lietas.)
2. Mūsdienu lietojumā (metaforiski):
"Nevelti sapņo par bagātību bez darba — tās ir tīri teterkāposti."
(Tukši sapņi, nepiepildāmas ilūzijas.)
3. Kā idioma:
"Viņa solījumi bija kā teterkāposti — skaisti, bet neko vērti."
(Tukši apsolījumi, bez satura.)
Īsumā: "Teterkāposti" ir poētisks folkloras simbols tukšiem sapņiem, neīstām cerībām vai niekiem, kam nav reālas vērtības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.