termalizācija
Termalizācija (no angļu: thermalization) ir process, kurā sistēma (piemēram, daļiņu kopums) sasniedz termisko līdzsvaru ar apkārtni vai pati iekšēji, kad tās daļiņu enerģijas sadalījums kļūst stabilizēts un aprakstāms ar statistisko termodinamiku (piemēram, ar Maksvela–Bolcmaņa sadalījumu). Tas nozīmē, ka pēc pietiekami ilga laika sistēmas parametri (temperatūra, spiediens u.c.) vairs nemainās, un enerģija starp daļiņām ir vienmērīgi "sadalījusies".
Galvenās iezīmes:
1. Enerģijas vienmērīga pārdale starp brīvības pakāpēm.
2. Neatgriezenisks process – spontāna kārtības samazināšanās.
3. Rezultātā sistēmu var raksturot ar vienu temperatūru.
Piemēri:
1. Karsta tējas atdzišana
Karstā tēja, ielejot krūzē, sāk zaudēt siltumu apkārtējam gaisam, līdz tās temperatūra pielīdzinās istabas temperatūrai – notiek termalizācija ar vidi.
2. Gāzes maisījums cilindrā
Ja cilindrā ievada divu dažādu temperatūru gāzu slāņus, sadursmes starp molekulām izlīdzina to kinētisko enerģiju, un pēc kāda laika visa gāze iegūst vienotu temperatūru.
3. Kvantu sistēmas
Kvantu datorā izolētu kvantu bitu (kubitu) sistēma var pakāpeniski termalizēties, mijiedarbojoties ar vidi, zaudējot koherenci (dekoherence).
4. Visuma agrīnā attīstība
Lielā sprādziena teorijā pirmajās mikrosekundēs matērijas un enerģijas intensīvā mijiedarbība noveda pie termalizācijas, kas izskaidro kosmiskā mikroviļņu fona viendabīgo temperatūru.
Īsumā: Termalizācija ir siltumiskā līdzsvara sasniegšana, kurā haotiskas mijiedarbības izlīdzina enerģijas sadalījumu sistēmā vai starp sistēmu un vidi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.