teoloģija
Teoloģija (no grieķu: theos — "dievs" un logos — "mācība, vārds") ir sistemātiska mācība par dievību, reliģiju un garīgajiem jautājumiem. Tā pēta dieva būtību, reliģisko pieredzi, svētos tekstus, garīgās prakses un morāles principus.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Akadēmiska disciplīna — pētījumos par reliģiju.
2. Praktiska mācība — garīgās dzīves vadīšanai.
3. Kritiskā refleksija — par ticības pamatiem.
Piemēri:
1. Kristīgā teoloģija — pēta Bībeles nozīmi, Trīsvienības doktrīnu, Jēzus dzīvi un mācības.
Piemērs: Svētā Augustīna "Atzīšanās" kā personīgas ticības un dieva meklējumu teoloģiskais pārdomu darbs.
2. Salīdzinošā teoloģija — analizē dažādu reliģiju (piemēram, kristietības, islāma, hinduisma) līdzības un atšķirības.
Piemērs: Pētījums par "žēlastības" jēdziena interpretācijām kristietībā un budismā.
3. Sistemātiskā teoloģija — loģiski sistematizē ticības mācību (piemēram, grēka, pestīšanas, baznīcas doktrīnas).
Piemērs: Tomā Akvīnāta "Teoloģijas kopsavilkums" kā scholastiskās teoloģijas piemērs.
4. Praktiskā teoloģija — pēta, kā teoloģija ietekmē garīgo praksi (dievkalpojumus, draudzes darbu, morālos jautājumus).
Piemērs: Baznīcas sociālā mācība par taisnīgumu un žēlsirdību.
Īsumā: Teoloģija ir mācība par dievu un reliģiju, kas apvieno pētniecību, ticību un garīgo praksi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.