telēķis
"Telēķis" ir sena, mazlietēta vai novecojusi māja, būda, mājiņa (bieži vien nolaista, noplūkusi vai vientuļa).
Vārds lietots galvenokārt folklora, dzejā vai dialektos, lai radītu konkrētu noskaņu — vientulību, nolaidību, aizmirstību.
Piemēri:
1. Folklora/dzeja:
"Tur mežmalā, aiz egļu birzīm, slēpās neliela, nolietota telēķis."
(Rāda vientuļu, novecojušu mājiņu mežā.)
2. Dialekts/vēsturisks konteksts:
"Vecais gans dzīvoja vienā sūnām klātā telēķī pie purva."
(Apraksta nabadzīgu, vienkāršu mājokli.)
3. Metaforiski:
"Viņa dvēsele bija kā tukšs telēķis — auksta un aizmirsta."
(Lietots kā tēls pamestībai vai iztukšotībai.)
Sinonīmi: būda, novietne, mājiņa, klūķis (reģionāli).
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā reti lietots, saglabājies literārajos tekstos un tradīcijās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.