tektīti
"Tektīti" ir nelieli, dabīgi stikla veidojumi, kas rodas, kad meteorīts ietriecas Zemes virsmā. Tie veidojas no izkausēta augsnes un akmeņu materiāla, kas izmetots augstā atmosfērā, kur tas ātri atdziest un sacietē stikla formā. Tektītiem parasti ir gluda, erodēta virsma un tie var būt dažādu formu (piemēram, pilienu, pogu vai neregulāru gabalu formā).
Galvenās īpašības:
- Dabīgs stikls (galvenokārt no silīcija dioksīda)
- Veidojas triecienkrāteru tuvumā
- Bieži tumšā krāsā (melni, zaļgani, brūni)
Piemēri:
1. Moldavīti — zaļgani tektīti, kas atrodami Čehijā un Vācijā; to izcelsme saistīta ar Ries krāteri Vācijā.
2. Australīti — melni tektīti, kas izplatīti Austrālijas dienvidos; to rašanās saistīta ar Indokinīnas triecienkrāteru.
3. Libijas stikls — dzeltens, caurspīdīgs tektīts, kas atrodams Lībijas tuksnesī; iespējams, saistīts ar Ēģiptes krāteru.
Tektīti ir nozīmīgi ģeoloģijā un planetārās zinātnes pētījumos, jo tie palīdz izprast meteorītu triecienu procesus un Zemes vēsturi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.