talmuds
"Talmuds" (daudzskaitlis no "Talmuds") ir divi pamatraksti jūdaismā, kas veido mutvārdu Tora (Mishna un Gemara) komentāru un analīzes krājumu. Tie ir:
1. Jeruzalemes Talmuds (ap 4. gs.) — radies Palestīnā.
2. Babilonijas Talmuds (ap 5.–6. gs.) — radies Babilonijā, plašāks un autoritatīvāks lielākajai daļai jūdu kopienu.
Galvenā nozīme:
Talmudi ir halahas (reliģisko likumu) un agadas (stāstu, ētikas, vēstures) pamats, kas detalizēti izskaidro Tora (Rakstīto likumu) un regulē jūdu dzīvi.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskajā kontekstā:
"Rabiņi gadsimtiem ir pētījuši Talmudu, lai atrisinātu sarežģītas halahiskas jautājumas."
2. Akadēmiskajā pētniecībā:
"Babilonijas Talmuds ir galvenais avots seno jūdu sabiedrības, ekonomikas un tiesību izpētei."
3. Kultūras atsauces:
"Viņa argumentācija bija tik smalki izstrādāta, ka atgādināja Talmudā atrodamos dialoģus."
Īss atgādinājums:
Vārds "Talmuds" latviešu valodā lietojams gan vienskaitlī (viens Talmuds), gan daudzskaitlī (abi Talmudi). Kontekstā bieži norāda uz Babilonijas Talmudu kā galveno autoritāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.