"Takirs" ir tuksnešu un pustuksnešu reljefa forma, kas veidojas līdzenās, mālainās vai smilšainās teritorijās ar augstu sāls saturu. Tie ir sausie, plaisājušie grunti vai ezeru dibeni, kas lielāko gadu daļu ir sausi, bet pēc lietus periodiem uzsūc ūdeni, veidojot seklus ūdenskrātuvjus.
Galvenās īpašības:
- Tipiski tuksnešu apvidos (piemēram, Centrālāzija, Ziemeļāfrika)
- Virsma bieži plaisājusi poligonālās šūnās
- Augsts sāls (halītu, ģipša) saturs
- Periodiski applūst
Piemēri:
1. Kizilkuma tuksnesis (Centrālāzija) — viens no lielākajiem takiru apgabaliem pasaulē.
2. Šott el-Džerīds (Tunisija) — liels sāls takirs Ziemeļāfrikā.
3. Aralkuma tuksnesis (Kazahstāna/Uzbekistāna) — veidojies bijušā Arāla jūras vietā.
Takiri ir svarīgi kā migrējošo putnu atpūtas vietas un unikālas ekosistēmas, kaut arī augu valsts tajos parasti ir ļoti nabadzīga.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.