šrafēšana
"Šrafēšana" ir grafiskā tehnika, kurā ar cieši novilktām, biežām līnijām (parasti paralēlām vai krustotām) tiek attēlotas ēnu zonas, lai radītu toni, tekstūru vai tilpuma ilūziju. To lieto zīmēšanā, gravīrā, tehniskajos rasējumos un mākslā.
Galvenās nozīmes:
1. Ēnojums — lai parādītu gaismēnu un ēnu pārejas, piemēram, objektu tilpumu.
2. Tekstūras vai materiāla attēlošana — piemēram, mati, audums, koka graudojums.
3. Tonu veidošana — blīvākas līnijas rada tumšāku toni, retākas — gaišāku.
Piemēri:
1. Zīmējumā: Zīmējot bumbu, ar izliektām, koncentriskām līnijām tiek šrafēta ēnu daļa, lai radītu sfēriska tilpuma ilūziju.
2. Tehniskajā rasējumā: Metāla detaļas šķērsgriezumā bieži tiek aizpildītas ar leņķī slīpām paralēlām līnijām (šrafējums), lai to atšķirtu no citiem materiāliem.
3. Mākslā: Senie gravētāji (piemēram, Albrehts Dīrers) izmantoja smalku šrafēšanu, lai attēlotu sejas vai drēbju kroku detaļas.
Vārds cita nozīmē (sarunvalodā):
- Dažreiz sarunvalodā "šrafēšana" var tikt lietota kā "rūpīga, sīka (bieži nogurdinoša) darba" metafora, piemēram:
"Šis dokumentu pārbaudes process ir īsta šrafēšana!"
(tas nozīmē, ka darbs ir sīks, monotons un prasa lielu piepūli).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.