šņakstiens
"Šņakstiens" latviešu valodā nozīmē klusu, asu skaņu, kas rodas, berzējot, vilkot, griežot vai lūžot kaut ko cietu vai sausu (piemēram, zarus, salu, sausus lapu kaudzītes). Tas bieži saistīts ar kustību sausā, trauslā materiālā.
Piemēri lietojumā:
1. Mežā dzirdēja tikai šņakstiēnus zem kājām, iemītot sausajos zaros.
2. Zēns šņakstināja salu zem sniega, paceļot to ar pēdu.
3. Vecā grāmata šņakstēja, atverot cietās, drupinātās lapas.
Sinonīmi: krakšķis, čabēšana, šķindēšana (atkarībā no konteksta).
Atgādinājums: Vārds "šņakstiens" bieži lietots ainavas, dabas vai klusas kustības aprakstos, lai nodotu atmosfēru vai smalku skaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.