"Šņakāties" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi, ar šņākšanas skaņu raudāt vai šņaukstēt, bieži vien norādot uz bērna vai pieaugušā kluso, savilktu raudu, kas nav spēcīgs vai skaļš.
Piemēri:
1. Bērns šņakājās istabas stūrī, nevēloties, lai kāds viņu redz raudam.
2. Pēc sarunas viņa klusi šņakājās spilvenā, mēģinot neizraisīt uzmanību.
3. Filmas skumjā beigā vairāki skatītāji sāka šņakāties tumšajā zālē.
Sinonīmi: šņaukstēt, klusi raudāt, čīkstēt.
Atšķirība no "raudāt": "Šņakāties" vairāk uzsver klusumu, savilktību un raksturīgo šņākšanas skaņu, nevis skaļu vai atklātu raudu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.