šmiuksts

"Šmiuksts" ir izdomāts, neoficiāls vārds, kas latviešu valodā lietots, lai apzīmētu kaut ko mīkstu, pūkainu, maigu vai glāstāmu — bieži vien attiecināts uz dzīvniekiem, audumiem vai priekšmetiem ar patīkamu taustes sajūtu. Tas nav iekļauts oficiālajos vārdnīcās, bet parasti lietots sarunvalodā vai mīļvārdos.

Piemēri:
1. Par dzīvnieku:
"Apskati šo kaķēnu — viņš ir tik šmiuksts un pūkains!"
(Nozīme: mīksts, glāstāms.)

2. Par apģērbu:
"Šis šalles audums ir ļoti šmiuksts — tieši tāds, kādu mīlu."
(Nozīme: maigs, patīkams taustējot.)

3. Mīļvārdā:
"Nāc šurp, mans šmiukstais!"
(Lietots kā mīļš uzruna, piemēram, bērnam vai partnerim.)

Vārda izcelsme:
Visticamāk, tas radies no latviešu valodas vārda "mīksts" (ar sākuma "š" skaņu, kas pievienota ekspresijai) vai ietekmēts no līdzīgiem vārdiem citās valodās (piemēram, krievu "мявкий" — mīksts). Tas atspoguļo valodisko spēli un maigu, bērnišķīgu noskaņojumu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Šmiuksts" ir izdomāts, neoficiāls vārds, kas latviešu valodā lietots, lai apzīmētu kaut ko mīkstu, pūkainu, maigu vai glāstāmu — bieži vien attiecināts uz dzīvniekiem, audumiem vai priekšmetiem ar patīkamu taustes sajūtu. Tas nav iekļauts oficiālajos vārdnīcās, bet parasti lietots sarunvalodā vai mīļvārdos. Piemēri: 1. Par dzīvnieku: "Apskati šo kaķēnu — viņš ir tik šmiuksts un pūkains!" (Nozīme: mīksts, glāstāms.) 2. Par apģērbu: "Šis šalles audums ir ļoti šmiuksts — tieši tāds, kādu mīlu." (Nozīme: maigs, patīkams taustējot.) 3. Mīļvārdā: "Nāc šurp, mans šmiukstais!" (Lietots kā mīļš uzruna, piemēram, bērnam vai partnerim.) Vārda izcelsme: Visticamāk, tas radies no latviešu valodas vārda "mīksts" (ar sākuma "š" skaņu, kas pievienota ekspresijai) vai ietekmēts no līdzīgiem vārdiem citās valodās (piemēram, krievu "мявкий" — mīksts). Tas atspoguļo valodisko spēli un maigu, bērnišķīgu noskaņojumu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.