šļakatot

"Šļakatot" ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē skapu, slapju skaņu, kas rodas, kādam šļācoties pa dubļiem, ūdeni vai mitru virsmu. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu smagu, mitru kustību, piemēram, ejot pa dubļiem, purvu vai dziļu sniegu.

Piemēri:
1. "Pēc lietus bērni šļakatoja pa peļķēm un smējās."
(Pēc lietus bērni šļācās pa peļķēm un smējās.)

2. "Lācis šļakatoja pa purvu, meklējot barību."
(Lācis šļācās pa purvu, meklējot barību.)

3. "Viņš šļakatoja cauri mitrajai zālei, atstājot pēdas."
(Viņš šļācās cauri mitrajai zālei, atstājot pēdas.)

Sinonīmi: šļākties, blakšķēt, čļupot (līdzīga nozīme, bet nianses atšķiras).
Lietojums: Vārds bieži sastopams ainavu aprakstos, stāstos par dabu vai ikdienas situācijās, kad apraksta mitru, neveiklu kustību.

Įrašas
Paaiškinimas	"Šļakatot" ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē skapu, slapju skaņu, kas rodas, kādam šļācoties pa dubļiem, ūdeni vai mitru virsmu. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu smagu, mitru kustību, piemēram, ejot pa dubļiem, purvu vai dziļu sniegu. Piemēri: 1. "Pēc lietus bērni šļakatoja pa peļķēm un smējās." (Pēc lietus bērni šļācās pa peļķēm un smējās.) 2. "Lācis šļakatoja pa purvu, meklējot barību." (Lācis šļācās pa purvu, meklējot barību.) 3. "Viņš šļakatoja cauri mitrajai zālei, atstājot pēdas." (Viņš šļācās cauri mitrajai zālei, atstājot pēdas.) Sinonīmi: šļākties, blakšķēt, čļupot (līdzīga nozīme, bet nianses atšķiras). Lietojums: Vārds bieži sastopams ainavu aprakstos, stāstos par dabu vai ikdienas situācijās, kad apraksta mitru, neveiklu kustību.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.