šļāciens
"Šļāciens" latviešu valodā nozīmē strauju, spēcīgu šļākšņu skaņu vai kustību, bieži saistītu ar šļakatām, šļakstīšanos vai strauju šļūšanu.
Piemēri:
1. Dabas parādības:
Pēkšņais lietus sāka birt ar stipriem šļācieniem pret logu.
(skaidrojums: lietus lāses sitas pret logu ar šļakstošu skaņu)
2. Kustības/šļakstīšanās:
Bērns peldēja baseinā, radot jautrus šļācienus ar rokām.
(skaidrojums: ūdens šļakstīšanās, kad kustina rokas)
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
Viņš izdzēra tēju vienā šļācienā.
(skaidrojums: dzēriens izdzerts ātri un vienā vilcienā — šeit "šļāciens" līdzinās "malkam" vai "vilcienam")
Papildus piezīmes:
- Vārds bieži lietots, lai aprakstītu skaņas vai kustības, kas saistītas ar šķidrumu (ūdens, dubļi u.tml.).
- Darbības vārds: šļākt (piemēram: ūdens šļāc pa sienām).
- Sinonīmi: šļaksti, šļakatas, šļūkšņi (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.