"Šķēpraidis" ir senlatviešu bruņinieks vai karavīrs, kas specializējies šķēpu metienā vai kaujā ar šķēpu.
Vārds cēlies no vārdu savienojuma "šķēps" (iereocis) un "raidīt" (sūtīt, mest).
Piemēri lietojumā:
1. Senajās karos šķēpraidji bija nozīmīga spēka daļa, spējīgi trāpīt ienaidniekam no attāluma.
2. Leģendās stāsta par varonīgiem šķēpraižiem, kas aizstāvējuši zemes robežas.
Vēsturiski konteksts:
Šis termins galvenokārt sastopams senās Latvijas (piemēram, zemgaļu vai sēļu) karadarbības aprakstos, kā arī folklorā un vēstures literatūrā, kas attēlo seno baltu karavīru ikdienu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.