"Šķebens" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē nelielu, asu koka gabalu (skaidu, tādu, kas var iespiesties zem ādas). Tas bieži lietots, lai raksturotu kaut ko sīku, asu un nepatīkamu, kas var radīt diskomfortu vai sāpes.
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīmē:
"Sēžot uz vecās soliņa, iedūrās šķebens."
(T.i., zem ādas iespiedās neliels asais koka gabals.)
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņa balss bija kā šķebens ausī."
(Skaņa, kas raisa diskomfortu — asa, spalga vai nepatīkama.)
3. Kā salikteņu daļa:
"Šķebenu koka" — koks, kas viegli sašķeļas vai rada daudz skaidas.
Sinonīmi: skaida, driska, asakts.
Antonīmi: gluda virsma, vesels gabals.
Vārds "šķebens" bieži sastopams folklorā un dzejā, kur tas var simbolizēt sīkas, bet asas nepilnības vai šķēršļus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.