"Šķaudiens" nozīmē strauju, asu gaisa izplūdumu caur degunu un muti, ko parasti izraisa kairinājums deguna gļotādā. Tas ir pēkšņs, bieži skaļš fizioloģisks reakcijas akts.
Piemēri lietojumam:
1. Vienreizējs šķaudiens:
"Viņš aizsegās ar delnu, izdodot klusu šķaudienu."
2. Atkārtoti šķaudieni:
"No putekļiem viņu pārņēma vesela šķaudienu sērija."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Ierociņa šāvienu atbalss atskanēja kā sauss šķaudiens." (salīdzinājums ar īsu, asu skaņu)
Papildinformācija:
- Šķaudiens ir aizsargreakcija, lai attīrītu elpvados no kairinājumiem (putekļi, smaržas, vīrusi).
- Latviešu valodā darbības vārds ir "šķaudīt" (piemēram: "Viņš sāka šķaudīt, ienākot putekļainā pagrabā").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.