šiisms

"Šiisms" (angļu: Shiism) ir otra lielākā islāma nozare, kas atšķiras no sunnītu islāma galvenokārt ar vadības (imāmāta) un reliģiskās autoritātes izpratni pēc Muhameda nāves. Šiīti uzskata, ka pareizie islāma vadītāji ir Muhamedam tiešie pēcteči — viņa ģimenes locekļi, sākot ar viņa brāļadēlu un znotu Ali ibn Abi Tālibu, kas kļuva par pirmo imāmu.

Galvenās atšķirības no sunnītiem:
1. Imāmi — šiīti uzskata, ka imāmi ir bezgrēcīgi un dievišķi iecelti garīgie un politiskie vadītāji.
2. Muharramas un Āšūras diena — svinēšana, atceroties trešā imāma Husaina (Alī mazdēla) mošanu Kerbelā (680. gadā), kas simbolizē cīņu par taisnīgumu.
3. Mazie mošejas — šiīti bieži apmeklē imāmzādes (imāmu kapenes) un pielūdz svētos.

Piemēri šiītu kopienām:
1. Irāna — aptuveni 90–95% iedzīvotāju ir šiīti (divpadsmitnieki — lielākā šiītu grupējums).
2. Irāka — šiīti veido vairākumu (ap 60–65%), un viņiem ir nozīmīga politiska ietekme.
3. Bahreina, Azerbaidžāna, Libāna (kur šiītu milicija Hezbolā ir ietekmīga) — šiīti veido ievērojamu daļu iedzīvotāju.
4. Jemena — zaydīti (piecnieki) ir viena no šiītu nozarēm.

Īsumā: Šiisms uzsver ģimenes līnijas un imāmu nepārvaramību kā pamatu reliģiskajai vadībai, un tā rituālos ir izteikta sēru un upuru piemiņas tematika, īpaši saistībā ar Kerbelas notikumiem.

Įrašas
Paaiškinimas	"Šiisms" (angļu: Shiism) ir otra lielākā islāma nozare, kas atšķiras no sunnītu islāma galvenokārt ar vadības (imāmāta) un reliģiskās autoritātes izpratni pēc Muhameda nāves. Šiīti uzskata, ka pareizie islāma vadītāji ir Muhamedam tiešie pēcteči — viņa ģimenes locekļi, sākot ar viņa brāļadēlu un znotu Ali ibn Abi Tālibu, kas kļuva par pirmo imāmu. Galvenās atšķirības no sunnītiem: 1. Imāmi — šiīti uzskata, ka imāmi ir bezgrēcīgi un dievišķi iecelti garīgie un politiskie vadītāji. 2. Muharramas un Āšūras diena — svinēšana, atceroties trešā imāma Husaina (Alī mazdēla) mošanu Kerbelā (680. gadā), kas simbolizē cīņu par taisnīgumu. 3. Mazie mošejas — šiīti bieži apmeklē imāmzādes (imāmu kapenes) un pielūdz svētos. Piemēri šiītu kopienām: 1. Irāna — aptuveni 90–95% iedzīvotāju ir šiīti (divpadsmitnieki — lielākā šiītu grupējums). 2. Irāka — šiīti veido vairākumu (ap 60–65%), un viņiem ir nozīmīga politiska ietekme. 3. Bahreina, Azerbaidžāna, Libāna (kur šiītu milicija Hezbolā ir ietekmīga) — šiīti veido ievērojamu daļu iedzīvotāju. 4. Jemena — zaydīti (piecnieki) ir viena no šiītu nozarēm. Īsumā: Šiisms uzsver ģimenes līnijas un imāmu nepārvaramību kā pamatu reliģiskajai vadībai, un tā rituālos ir izteikta sēru un upuru piemiņas tematika, īpaši saistībā ar Kerbelas notikumiem.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.