šariats
"Šariats" (arābu: شريعة, šarīʿa) ir islāma reliģiskie likumi un normatīvie noteikumi, kas balstīti uz Korānu, pravieša Muhameda sunnu (prakšu un teicieniem), kā arī islāma teologu interpretācijām.
Īsā nozīme:
Šariats ir islāma dievišķais likums, kas regulē gan reliģiskos rituālus, gan ikdienas dzīvi, ieskaitot ētiku, ģimenes attiecības, ekonomiku un krimināllikumu.
Piemēri:
1. Reliģiskie pienākumi:
Pieci islāma pamatpostulāti (ticības apliecināšana, lūgšana, gavēnis, dāvināšana, svētceļojums uz Meku) ir šariata daļa.
2. Ģimenes tiesības:
Šariats regulē laulību, šķiršanos un mantojumu. Piemēram, sievietei pēc šariata ir tiesības uz mehr (laulības dāvanu no vīra) un mantojuma daļu (parasti puse no tā, ko saņem vīrietis).
3. Ekonomika:
Aizliegts riba (procentu ņemšana aizdevumos), tāpēc islāma bankās tiek izmantotas alternatīvas (piemēram, peļņas dalīšana).
4. Krimināllikums (dažās valstīs):
Atsevišķos musulmaņu valstīs (piemēram, Saūda Arābija) šariats iekļauj soda pasākumus, kā hudūd – stingrie sodi par nopietniem noziegumiem (zādzība, laulības pārkāpšana).
Svarīgi: Šariata interpretācija un piemērošana atšķiras atkarībā no islāma skolām (sunītu, šiītu), valstu likumiem un kultūras konteksta. Daudzās musulmaņu kopienās tas tiek piemērots galvenokārt personīgajā un reliģiskajā dzīvē, nevis kā valsts kriminālkodekss.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.