"Šanhaja" ir vēsturisks berberu (amazigu) ciltšu apvienības nosaukums, kas no 11. līdz 13. gadsimtam dominēja Ziemeļāfrikā un Rietumsahārā. Šanhajas ciltis bija pazīstamas kā izturīgas tuksneša klejotāju (nomadu) kopienas, kas kontrolēja zelta un sāls tirdzniecības ceļus pa Sahāru. Viņi izveidoja plašu impēriju un izplatīja islāmu reģionā.
Piemēri:
1. Almoravīdu dinastija — 11. gadsimtā Šanhajas ciltis (īpaši lemūnas un gudālas) radīja šo impēriju, kas aptvēra mūsdienu Maroku, Rietumsahāru, Mauritāniju, dienvidu Spāniju un daļu no Alžīrijas. Viņu galvaspilsēta bija Marākeša.
2. Timbuktu — Šanhajas tirdzniecības tīkls veicināja šīs pilsētas (mūsdienu Mali) augšanu kā Sahāras tirdzniecības un islāma kultūras centru.
3. Mūsdienu mantojums — Šanhajas cilšu pēcteči joprojām dzīvo Sahāras reģionā (piemēram, tuaregi un citas berberu grupas), un viņu vēsture ir svarīga Ziemeļrietumāfrikas identitātei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.