"Svētsolījums" ir salikts latviešu valodas vārds, kas apzīmē svētu apsolījumu, doto Dievam vai reliģiskā kontekstā (piemēram, solījumu turēt noteiktus noteikumus, pārmaiņas dzīvē, kalpošanu). Tas bieži saistīts ar reliģisku vai garīgu apņemšanos.
Piemēri:
1. Pēc atgriešanās no svētceļojuma viņš deva svētsolījumu vairs nelietot alkoholu.
2. Mūku svētsolījums ietver paklausību, nabadzību un šķīstību.
3. Viņa svētsolījumu uzturēja visu mūžu, lai gan tas bija grūti.
Sinonīmi: zvērests, apsolījums, apņemšanās (ar reliģisku nokrāsu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.