"Svētceļotāja" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas dodas svētceļojumā — garajā, bieži grūtajā ceļā uz reliģiski nozīmīgu vietu (piemēram, baznīcu, svētvietu, svēto pilsētu), parasti ar dievbijības, lūgšanu vai grēku nožēlas nolūku.
Piemēri:
1. Vēsturisks/religioss:
"Viduslaikos daudzi kristieši kļuva par svētceļotājiem, dodoties uz Romu vai Jeruzalemi."
2. Mūsdienu lietojums (arī pārnestā nozīmē):
"Viņš jūtas kā svētceļotājs, meklējot atbildes savā dzīves ceļojumā."
"Svētceļotāji no visas pasaules pulcējas Lourdes, cerot uz brīnumiem."
Saistītie vārdi:
- Svētceļojums — pats ceļojums/piedzīvojums.
- Svētceļnieks — bieži lietots sinonīms (nedaudz literārāks/veclaicīgāks).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.